Mājas | Bērniem | Vai mazulim jāaug ar čuru kompresi pie dibena?
Šobrīd tiešsaitē ir 70 viesi 
Vai mazulim jāaug ar čuru kompresi pie dibena? Drukāt E-pasts:
Dzīvesveids - Bērniem

Sanita DroneAutiņbiksītes


Kas vainas bija tiem laikiem, kad māmiņas mazuļus tina marles autiņos? Jā, darba bija vairāk, mīkstās mēbeles grūtāk iztīrīt, uz veļas auklām žuva marles gabali. Toties mūsdienās plaši lietoto autiņbiksīšu jeb pamperu kaitējums videi un bērna veselībai ir lielāks, nekā varam iedomāties.


Senie marles autiņi

Pirmie bija kokvilnas auduma jeb marles autiņi, ko pārlocīja kā vienādsānu trijstūri. Slapjumu un gaisu tie neaiztur. Mazuļa ādai un veselībai tie ir draudzīgi, ja vien neskaita tādu neērtību kā slapjuma sajūtu, kad bērns ir pačurājis. Taču tam ir arī savi plusi, proti, slapjie autiņi mudina mazuli ātrāk sākt lietot podiņu.

Pamperu attiecības ar vidi

Materiāls, no kā gatavoti pamperi, izdala formaldehīdu, fenolu, metanolu un pat krezolus. Tātad vielas, ko nekādi nevar nosaukt par nekaitīgām. Autiņbiksītēs mitrumu uzsūc ķīmiski aktīvs absorbents, un, jo šī absorbenta vairāk, jo labāka uzsūkšanas spēja. It kā jau viss izklausās dikti jauki: jo vairāk absorbējošās vielas ir autiņbiksītēs, jo vairāk bērns var čurāt un retāk ir jāmaina pampers.

Lai vienreizlietojamās autiņbiksītes izskatītos žilbinoši baltas, tās balina ar hloru. Balināšanas rezultātā gaisā izdalās toksiskas vielas: dioksīni, kas ir vieni no spēcīgākajiem kancerogēniem, un furāni. Kāpēc autiņam jābūt žilbinoši baltam, ja dibenam nav acu? Un, ja cilvēki vēl iedomājas pamperus dedzināt vai šī sintētika jau gruzd atkritumu izgāztuvē, mazuļa ērtā tagadne pamatīgi ietekmēs viņa nākotni. Tad jau pavisam nevainīga liekas dabas gāze un nafta, no kuras ražo plastikas materiālu pampera ūdensnecaurlaidīgajam pārklājumam un iesaiņojumam.

{jcomments on}

Astma un neauglība

Kas notiek ar bērnu, kurš šajās autiņbiksītēs pavada veselu diennakti vismaz gadu vai divus? Daudziem bērniem sintētiskais materiāls, no kura izgatavotas vienreizējās autiņbiksītes, izraisa alerģiju. Pieliekot cieši pie ādas ķīmiski aktīvu vielu, kas uzsūc mitrumu, tiek izraisīts pārlieks ādas sausums, rodas mikroplaisas, caur kurām ādā iekļūst infekcija, kas savukārt izraisa iekaisumu, dermatītu un citas problēmas, jo ķīmiskā viela jau neatšķir, kur ir urīns, kur pašas ādas mitrums. Gaiss netiek cauri šķidruma un želejas kārtai. Tātad auduma pārklājums ar kokvilnai līdzīgu vielu («elpojošās» autiņbiksītes) drīzāk ir reklāmas triks, nevis patiesa ādas vēdināšana.

Tālab es pārtinu savu mazuli marles autiņos, turpināju meklējumus tīmeklī un noskaidroju, kas īsti notiek sintētiskajās autiņbiksītēs: bērns ir pačurājis, āda neelpo, t. i., sintētiskais audums traucē gaisa cirkulācijai, urīns neatdziest. Bet tur, kur ir mitrums un siltums, sākas pūšana, slimības izraisošu baktēriju un sēnīšu aktīva vairošanās. Bērna āda iekaist, seko urīnceļu infekcijas un ādas sēnīšu slimības.

Pastāv arī citas problēmas, kas saistītas ar vienreizlietojamām autiņbiksītēm. Mediķi novērojuši, ka pastāv tieša sakarība starp vienreizējo autiņbiksīšu nēsāšanu un bērnu respiratorām saslimšanām, to skaitā – astmu, kā arī vīriešu spermas kvalitātes samazināšanos: zēna sēklinieki jeb oliņas visu laiku ir siltumā, un tas negatīvi ietekmē dzimumdziedzeru darbību un dzīvu spermatozoīdu izstrādi. Meitenēm jau mazbērna vecumā šis siltumnīcas efekts var izraisīt vagīnas mikrofloras pārmaiņas un kandidozi. Andrologi pieļauj iespēju, ka autiņbikšu lietošana var veicināt enurēzes jeb urīna nesaturēšanas rašanos.

Tad nu man, jaunajai māmiņai, kas savam bērnam vēl tikai labu, rodas jautājums: kāpēc šādas – bērna veselībai nedraudzīgas – autiņbiksītes mēs varam bez problēmām iegādāties ne vien veikalos, bet arī aptiekās? Un atradu parasto atbildi: pamperu ražotāji droši vien lobē savas intereses ne tikai valdībās un valstu kopienu birojos, bet arī kavē pētījumus, kas brīdina par kaitējumiem veselībai. Lielražotāju pasūtītajos un finansētajos pētījumos zinātnieki konstatē kaitīgo vielu mikrodaudzumus, un pamperi nonāk pārdošanā, jo pilnībā atbilst ar ražotājiem saskaņotajām un tad pieņemtajām sanitārajām normām.

Miljons pamperu Latvijas dabai

Vēl manu uzmanību piesaistīja fakts, ka izlietotās un atkritumos izmestās autiņbiksītes videi nav nemaz tik nekaitīgas, kā varētu domāt pirmajā brīdī. Statistika liecina, ka vienreizējās lietošanas autiņbiksītes ir viena no lielākajām produktu grupām, kas nonāk atkritumu izgāztuvēs un rada 4% no mājsaimniecības atkritumiem. Skaitļi liecina, ka katru dienu Latvijā tiek izmesti aptuveni 300 tūkstoši !!! vienreizējās lietošanas autiņbiksīšu jeb 100 miljonu pamperu gadā. Izmestie autiņi nonāk atkritumu izgāztuvē, kur tie nesadalās pat 500 gados!!! Ārprāts! Bet viens bērns 2-2,5 gadu laikā pietaisa vidēji 5110 vienreizējo autiņu, par ko vecāki iztērē aptuveni 1000 latu!

Mēs taču elpojam vienu gaisu, dzeram vienu ūdeni, staigājam pa vienu zemi. Te nu nākas aizdomāties par to, kādā vidē dzīvos mūsu bērni, mazbērni, ja jau tagad visu to atstājam mantojumā nākamajām paaudzēm.

Marles autiņu un pamperu modernais krustojums

Meklējot bērniem un videi draudzīgu risinājumu, atradu informāciju, ka dažos Latvijas ekoveikalos un tīmeklī var iegādāties kokvilnas autiņbiksītes. Kokvilna ir dabiska šķiedra, pilnīgi hidroskopiska, tā ļauj ādai elpot. Ja bērns pačurājis, nav nelaime. Kokvilna netraucē gaisa cirkulācijai, gaiss brīvi piekļūst mazuļa dibenam, temperatūra starp kājelēm nepaaugstinās. Šīs vairākkārt lietojamās kokvilnas autiņbiksītes nesatur indīgas un bērna ādai nedraudzīgas ķīmiskas vielas un sairst aptuveni četru gadu laikā.

Zivs biksēs

Meklējot informāciju par pamperu zaļajiem aizvietotājiem, atradu rakstu par to, ka Sirinvasans Damodarans no Viskonsinas universitātes patentējis tehnoloģisko procesu, kas ļauj pārveidot zivis par želejas veida absorbentu, ko varētu izmantot autiņbiksītēs. Zinātnieks apgalvo, ka šāda gēla uzsūktais šķidruma daudzums būs 400 reižu lielāks par paša materiāla svaru (sintētisko autiņbiksīšu absorbents spēj uzsūkt tikai 100 reižu lielāku ūdens daudzumu). Šādas autiņbiksītes būs videi daudz nekaitīgākas, jo no zivīm gatavotais gēls dabā sairst 28 dienu laikā pēc biksīšu izlietošanas. •

 

Saite uz avotu