Mājas | Domāšana
Šobrīd tiešsaitē ir 16 viesi 
Uztvere. Drukāt E-pasts:
Dzīvesveids - Domāšana

Džošua Bells

Ir auksts 2007 gada janvāra rīts. Vijolnieks spēlē Vašingtonas (ASV) metro stacijā. Viņš spēlēja sešus skaņdarbus apmēram 45 minūtes. Šinī laikā apmēram divi tūkstoši cilvēku apmeklēja staciju, vairākums no tiem devās uz darbu. Pēc trijām minūtēm vidēja vecuma vīrietis pamanīja muzikantu spēlējot. Tas palēnināja gaitu, apstājās, un tad steidzās tālāk, lai nenokavētu tikšanos...

4 minūtes vēlāk..

vijolnieks saņem pirmo dolāru: sieviete iemet dolāru “cepurē” un turpina iet..

 
"Mājas" - Luka Bessona dokumentālā filma. Drukāt E-pasts:
Dzīvesveids - Domāšana

Mūsu paaudzei izkritis dzīvot unikālā laikā, laikā, kad jāpieņem lēmumi.
Pēc zinātnieku prognozēm, mums atlikuši tikai 10 gadi, lai izglābtu mūsu nākotni un novērstu ekoloģisko katastrofu.
Katastrofu, kuru izsauks dabas resursu izsīkšana un globālas klimata izmaiņas.
Vēl ir iespēja to novērst, un tādēļ ir jāapvienojas. Un, jo vairāk mūsu būs, jo mūsu balss būs skaļāka.

Filma "Mājas" ir radīta kā aicinājums apvienoties kopīga mērķa labad, lai glābtu mūsu planētas nākotni.
Tieši tādēļ filma tiek izplatīta bez maksas.
Filmas un tās izplatīšanas tiesību īpašnieki arī piekrituši neizmatot filmu komerciālos nolūkos.

Šeit versija angļu valodā

Šeit versija krievu valodā

Filma

"Mājas" tika uzfilmētas mums. Noskatieties šo filmu un pastāstiet par to saviem radiem, draugiem un kaimiņiem.
Palīdzēsim Zemei kopīgi.

- 20% iedzīvotāju patērē 80% dabas resursu
- pasaulē uz apbruņošanos tiek tērēts 12 reizes vairāk, kā uz palīdzību jaunattīstības valstīm
- 5000 cilvēku ikdienas mirst no dzeramā ūdens piesārņojuma
- 1 miljardam cilvēku nav pieejams saskaņā ar sanitārām normām nekaitīgs ūdens
- 1 miljards cilvēku ir badā
- 50% graudu visā pasaulē tiek izmantoti lopu barošanai vai biodegvielas iegūšanai.
- 40% aramzemes neauglīgi
- katru gadu no zemes vaiga pazūd 13 miljonu hektāru meža
- bioloģiskās sugas izmirst tūkstošiem reižu ātrāk, kā dabā pienākas
- 75% zivju resursu ir pazuduši, izzvejoti vai atrodas uz izzušanas robežas

Mēs esam nepieciešami savai planētai.

 
Sieviete pārtikai, modei un seksam izvēlas dabīgu produkciju Drukāt E-pasts:
Dzīvesveids - Domāšana

dabīga kosmētikaDzīvot dabīgi daudzos ikdienas dzīves aspektos izvēlas 73% pasaules sieviešu, 68% Eiropas sieviešu. Itālijas sieviešu iepirkumu klāstā dabīgi produkti ir par spīti krīzei. 75% Itālijas sieviešu ir gatavas maksāt vairāk par dabīgu produkciju (pārtiku, apģērbu, uz dabīgiem hormoniem bāzētiem pret-apaugļošanās līdzekļiem), nekā par sintētiskajiem, kamēr viena no divām sevi dēvē par "dabīgu patērētāju".
Skaitļi ņemti no GFK veiktā tirgus pētījuma, kurš veikts 18 valstīs, aptaujājot vairāk, kā 9600 sieviešu.

 
Kā tas ir - dzīvot zaļi? Drukāt E-pasts:
Dzīvesveids - Domāšana

Dzīvot dabīgi, vispirmām kārtām, nozīmē ar patiesu cieņu un mīlestību izturēties pret sevi, savu ķermeni, saviem tuvākajiem, pret dabu un, galu galā, pret visu pasauli. Rodas jautājums - kā to uzsākt? Atbilde ir pavisam vienkārša - sāc domāt "zaļāk" un sāc vēlēties pasauli padarīt labāku, kaut vai ar mazumiņu.

Ar ko sākt, lai izpaustu mīlestību pret sevi un saviem tuvākajiem? Ar veselīgu pārtiku! Bieži vien lielveikalos redzam skaistus, vienāda lieluma un spilgtas krāsas augļus un dārzeņus un nevaram saprast, kāpēc būtu jāmaksā lielāka nauda par ne tik skaistiem un ne tik košiem produktiem, ko piedāvā kāds tantuks? Kādēļ atšķiras mājās gatavota un veikalā pirkta siera cena? Tas viss ir tāpēc, ka pārtika, kurai ir pievienotas dažādas ķīmiskas vielas, krāsvielas, visādi E u.t.t., nedod cilvēkam sāta sajūtu. Taču pietiek apēst bioloģiska siera gabaliņu, kad organisms ir mierīgs līdz nākamajai maltītei, jo tas ir saņēmis visas nepieciešamās vielas, kas tam ir vajadzīgas.

Un kas tad īsti ir pārtikas piedevas? Pārtikas piedevas ir dažādas dabīgas un mākslīgas vielas, kuras ražotāji lieto savās interesēs, lai produkts ilgi un labi glabātos, būtu izskatīgs un saistītu patērētāju ar smaržu un garšu. Pēc uzturzinātnieku atzinuma visvairāk alerģisko reakciju patērētajiem izraisa krāsvielas, no tām cieš 89% bērnu ar paaugstinātu jutību. 71% bērnu ir jutīgi pret garšas uzlabotājiem un konservantiem. Arī pieaugušos pārtikas piedevas ietekmē vairāk kā pieņemts uzskatīt. Tiek apšaubīta dažu konservantu lietderība, jo kāpēc gan mums būtu jāēd mēnešiem ilgi uzglabāto produkti