Mājas | Domāšana | Uztvere.
Šobrīd tiešsaitē ir 16 viesi 
Uztvere. Drukāt E-pasts:
Dzīvesveids - Domāšana

Džošua Bells

Ir auksts 2007 gada janvāra rīts. Vijolnieks spēlē Vašingtonas (ASV) metro stacijā. Viņš spēlēja sešus skaņdarbus apmēram 45 minūtes. Šinī laikā apmēram divi tūkstoši cilvēku apmeklēja staciju, vairākums no tiem devās uz darbu. Pēc trijām minūtēm vidēja vecuma vīrietis pamanīja muzikantu spēlējot. Tas palēnināja gaitu, apstājās, un tad steidzās tālāk, lai nenokavētu tikšanos...

4 minūtes vēlāk..

vijolnieks saņem pirmo dolāru: sieviete iemet dolāru “cepurē” un turpina iet..

6 minūtes...

Jauns vīrietis atbalstās pret sienu un klausās muzikantā, tad paskatās savā pulkstenī un turpina ceļu...

10 minūtes
Trīsgadīgs zēns apstājas, bet zēna māte steidzinot parauj viņu, kad zēns apstājies aplūko mākslinieku. Beidzot māte pagrūž zēnu stiprāk un bērns uzsāk ceļu tālāk, visu laiku atskatoties uz mākslinieku. Šāda situācija atkārtojas ar vairākiem citiem bērniem. Katrs no vecākiem, bez izņēmuma, spiež tos turpināt ceļu.

45 minūtes
Mūziķis spēlē, Tikai seši cilvēki ir apstājušies un kādu laiku klausījušies viņā, Aptuveni divdesmit iedevuši māksliniekam naudu un turpinājuši ceļu nesastājoties...

Ieņēmumi = $32.

1 stunda

Viņs ir beidzis spēlēt un ir iestājies klusums. To neviens nepamana. Neviens neaplaudē un nepatazīst mūziķi.

Neviens nezināja to, ka šis vijolnieks bija Džošua Bells (Joshua Bell), viens no labākajiem mūziķiem pasaulē. Viņš spēlēja vienu no sarežģītākajiem jebkad uzrakstītajiem skaņdarbiem, ar 3.5 miljonu dolāru vērtu vijoli. Divas dienas iepriekš Džošua Bells muzicēja teātrī Bostonā, biļete uz sēdvietu maksāja vidēji 100$ un visas biļetes tika izpirktas.

Šis stāsts ir patiess. Džošua Bella inkognito spēli metro stacijā organizēja “Washington Post”, kā daļu no sociāla eksperimenta par uztveri, gaumi un cilvēku prioritātēm. Rodas jautājums: vai mēs uztveram skaistumu ikdienišķā vietā, nepiemērotā stundā? Vai apstājamies, lai izbaudītu to? Vai atpazīstam talantu negaidītā kontekstā?

Viens no iespējamiem secinājumiem no šī eksperimenta:

Ja mums nav laika, lai apstātos un ieklausītos vienā no labākajiem pasaules muzikantiem, kurš spēlē visskaistāko jebkad uzrakstīto mūziku, ar brīnišķīgāko instrumentu...

Ko vēl mēs palaižam garām?

Avots

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt