Mājas | Eko pārtika
Šobrīd tiešsaitē ir 25 viesi 
Sāls un cukurs. Vai baltā nāve? Drukāt E-pasts:
Uzturs - Eko pārtika

Jūras sālsSāls un cukurs ir baltā nāve. Šo teicienu ir dzirdējusi lielākā daļa no mums un ne velti, jo tik tiešām – standarta nātrija hlorīds, kuru ikdienā uzturā lieto lielākā daļa cilvēku, ir toksiska inde.

Problēma ir tāda, ka sālim, kuru mēs lietojam, ir ļoti maza saistība ar nerafinēto, dabīgo sāli, bez kura dzīvs organisms nespētu eksistēt. Sāls ir vitāli nepieciešams visas dzīvās radības pastāvēšanai. Tas piedalās vielmaiņā uz šūnām un atpakaļ, ūdens apmaiņā, kā arī dažādu vielu asimilācijā. Gan jūras, gan kristālu sāls bija ļoti iecienīts jau senajā Grieķijā, kad senie grieķi atklāja, ka ēdot sāļu pārtiku, tika ietekmētas dažādas organisma pamatfunkcijas, piemēram, gremošana.

Tas noveda pie sāls pielietošanas medicīnā. Īpašu popularitāti sāls ieguva, kad to sāka padziļināti pētīt un lietot slavenais sengrieķu ārsts, jeb „medicīnas tēvs” - Hipokrāts (460 – 370 g. p.m.ē). Tieši viņš pieminēja slavenās sālsūdens tvaika inhalācijas, kuras vēl joprojām tiek plaši pielietotas pie elpošanas orgānu saslimšanām, pateicoties sāls pretiekaisuma īpašībām. Tādā veidā, jau pirms vairāk kā 2000 gadiem, Grieķu medicīna bija atklājusi sāls labo ietekmi uz dažādām ādas saslimšanām, gremošanas traucējumiem un respiratorām saslimšanām.

 
Austrija investē dabīgi audzētu ābolu ražošanā Drukāt E-pasts:
Uzturs - Eko pārtika

Dabīgi audzētu ābolu tirgus daļa Austrijā nākamgad pieaugs no 3 – 8%. “Aptuveni 3% Austrijā ābolu tiek audzēti dabīgi – paskaidro Erika Karner, AMA – bio āboliMarketing bio menedžere – tas ir apmēram 4000 tonnas. Šis daudzums sedz pusi no Austrijas vajadzībām, katrs otrais bio ābols tiek importēts”.

Apmēram 8% no ābolu ražas 2010 būs dabīgi audzēti āboli. “Eiropā dabīgi audzētu ābolu koeficients ir tikai 1%” - uzsver Erika Karner.

 

 
Vai bioloģiskā lauksaimniecība spēj apkarot badu? Drukāt E-pasts:
Uzturs - Eko pārtika

Parasti tiek uzskatīts, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir mazāk efektīva par konvencionālo. Vairāki daudzās valstīs veiktie pētījumi liecina, ka attīstības valstīs bioloģiskās lauksaimniecības produktivitāte ir salīdzināma vai pat augstāka par tradicionālās lauksaimniecības metodēm. Sevišķi Āfrikā. Tā, analizējot 293 saimniecību datus (Badgley, 2007), tika pierādīts, ka attīstītajās valstīs bioloģiski audzēto kultūru ražība sastāda ir 92% no konvencionāli audzētām (šeit runa ir galvenokārt par graudiem, jo dārzeņos ražas starpība ir lielāka), savukārt attīstības valstīs tā ir par 80% augstāka, nekā tradicionāli strādājot.

 
Bioloģiskā lauksaimniecība? Drukāt E-pasts:
Uzturs - Eko pārtika
Pavisam vienkārši - bioloģiskā lauksaimniecība ir lauksaimniecības sistēma, kas tiecas apgādāt patērētāju ar svaigu, garšīgu un īstu pārtiku, respektējot dabiskās ekosistēmas.

Pamatprincipi

Lai to sasniegtu, bioloģiskā lauksaimniecība balstās uz vairākiem mērķiem un principiem, ievērojot vispārpieņemtu praksi, kas radīta, lai samazinātu cilvēka ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas dabiskāku lauksaimniecības sistēmas darbību.

Tipiska bioloģiskās lauksaimniecības prakse ietver:

  • Daudzveidīga augseka ir pamatnosacījums saimniecībā pieejamo resursu efektīvai lietošanai;
  • Ļoti stingri ierobežojumi ķīmiski sintezētu pesticīdu un mākslīgā mēslojuma lietošanai, antibiotikām lauksaimniecības dzīvniekiem, pārtikas piedevām un pārstrādes palīglīdzekļiem un citiem izejmateriāliem;
  • Ģenētiski modificēto organismu lietošanas aizliegums;
  • Saimniecībā pieejamo resursu izmantošana, piemēram, kūtsmēslu izmantošana mēslojumam vai arī saimniecībā saražotās lopbarības izmantošana;
  • Izvēloties augu un dzīvnieku šķirnes, kas ir izturīgas pret slimībām un pielāgojušās vietējiem apstākļiem;
  • Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana brīvo ganību sistēmā brīvā dabā un to nodrošināšana ar bioloģisku barību;
  • Praktizējot lopkopību atbilstoši dažādām lauksaimniecības dzīvnieku sugām.
 
Kas tad ir "dabīga pārtika"? Drukāt E-pasts:
Uzturs - Eko pārtika

Ekoloģiski tīra, dabīga pārtika tiek ražota saskaņā ar noteiktiem standartiem, neizmantojot ķīmiski sintezētus pesticīdus un mākslīgo mēslojumu, nesaindējot ar industriālajiem vai cilvēku atkritumiem, netiek apstrādāta ar jonizējošo radiāciju vai  barības piedevām. Runājot par mājdzīvniekiem, tiem jābūt audzētiem bez patstāvīgas antibiotiku izmantošanas un bez augšanas hormonu izmantošanas. Jābūt barotiem ievērojot veselīgu diētu. Vairākumā valstu kā "dabīga" klasificēta pārtika nedrīkst būt ģenētiski modificēta.

EU, ASV, Kanādā, Japānā un daudzās citās valstīs ražotājam jābūt speciālam sertifikātam, lai tirgotu dabīgu partiku šo valstu robežās.

Saite uz avotu

 

Šobrīd Latvijā, marķējot bioloģiskās lauksaimniecības produktus, nav obligāti jānorāda produktu izcelsmes valsts, kā arī nav arī jālieto ES bioloģiskās lauksaimniecības logo. Tiek ievērotas šādas prasības:

1. produkti, kas satur ne mazāk kā 95 % bioloģiskās lauksaimniecības produktus, tiek marķēti ar norādi par bioloģisko lauksaimniecību un atļauts izmantot ES bioloģiskās lauksaimniecības logo;

2. produktiem, kas satur no 70 – 95 % bioloģiskās lauksaimniecības produktus, tiek marķēti ar norādi par bioloģisko lauksaimniecību, marķējumā norādot procentuālo daudzumu bioloģiskās lauksaimniecības produktiem attiecībā pret visiem lauksaimniecības produktiem;

3. produktus, kuri satur mazāk kā 70 % bioloģiskās lauksaimniecības produktus, aizliegts marķēt ar norādi par bioloģisko lauksaimniecību.

Šobrīd marķēšanas prasības gan ražotiem, gan pārstrādātiem produktiem ir vienādas.