Mājas | Eko pārtika | Vai bioloģiskā lauksaimniecība spēj apkarot badu?
Šobrīd tiešsaitē ir 89 viesi 
Vai bioloģiskā lauksaimniecība spēj apkarot badu? Drukāt E-pasts:
Uzturs - Eko pārtika

Parasti tiek uzskatīts, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir mazāk efektīva par konvencionālo. Vairāki daudzās valstīs veiktie pētījumi liecina, ka attīstības valstīs bioloģiskās lauksaimniecības produktivitāte ir salīdzināma vai pat augstāka par tradicionālās lauksaimniecības metodēm. Sevišķi Āfrikā. Tā, analizējot 293 saimniecību datus (Badgley, 2007), tika pierādīts, ka attīstītajās valstīs bioloģiski audzēto kultūru ražība sastāda ir 92% no konvencionāli audzētām (šeit runa ir galvenokārt par graudiem, jo dārzeņos ražas starpība ir lielāka), savukārt attīstības valstīs tā ir par 80% augstāka, nekā tradicionāli strādājot.

Pēc pētnieku datiem bioloģiska lauksaimniecība teorētiski spēj saražot pietiekami pārtikas, lai nodrošinātu pašreizējo planētas iedzīvotāju vajadzību, nepalielinot esošas lauksaimniecībā izmantojamās platības. Pētnieki rēķina, ka ar pākšaugiem saistīto atmosfēras slāpekļa daudzums ir pietiekams, lai aizstātu mākslīgi ražotus slāpekļa minerālmēslus. Pēc viņu aplēsēm bioloģiska lauksaimniecība spēj saražot pietiekamu pārtikas daudzumu, neatstājot negatīvas ietekmes uz vidi, kā tas notiek, strādājot konvencionāli.

{jcomments on}

Pārskatā par 57 valstīs īstenotiem 286 projektiem ir dati par zemniekiem, kas ievērojami palielināja lauksaimniecības kultūru ražību par vidēji 79% izmantojot virkni ekoloģisko paņēmienu, ieskaitot integrēto kaitēkļu apkarošanu, integrēto mēslošanu, kūtsmēslu uzkrāšanu, agro mežkopību, ūdens uzkrāšanas sausuma rajonos, kā arī lopkopības un akvakultūras iekļaušanu saimniekošanas metodēs. Šie paņēmieni ne tikai paaugstināja ražu, bet arī samazināja negatīvo ietekmi uz vidi un pat sniedza zināmu labumu videi, ieskaitot klimata izmaiņu mazināšanu. Šos efektus skaidro ar racionālāku ūdens izmantošanu, ogļskābās gāzes emisijas mazināšanas un samazinātu pesticīdu lietošanu.

Atsevišķi dati:

- Vidēja pārtikas ražošana uz mājsaimniecību ir palielinājusies par 73 procentiem 4,42 miljoniem mazo graudkopības un sakņkopības saimniecību kopējā platībā 3,6 milj. ha (vidējā vienas saimniecības platība 0,81 ha).

- Pārtikas ražošana palielinājās par 150 procentiem 146 tūkst saimniecību, kuras audzē sakņaugus (kartupeļus, saldos kartupeļus un manioku) 542 tūkst. ha platībā.

- Kopraža pieauga par 46% lielākajās saimniecībās Latīņamerikā.

- Āfrikā vidēja ražība palielinājās vēl vairāk nekā pasaulē vidēji - par 116% visā Āfrikā un par 128% projektos, kas tika īstenoti Austrumu Āfrikā.

Visos projektos tika panākts ražības pieaugums, kas pēc pētījuma autoru domām apgāž apgalvojumu, ka bioloģiskā audzēšanas metode ir mazāk produktīva nekā konvencionālā. Trīs gadu (2002., 2003., 2004.) dati kopš 19996.g. uzsākta Tigreja projekta (Etiopija) liecina, ka vidēji no laukiem, kuru mēslošanai tika izmantoti komposti tika iegūta augstāka ražība nekā no laukiem, kas mēsloti ar minerālmēsliem, atsevišķos gadījumos pat 2 reizes augstāka. Ražas starpība starp ar kompostu mēslotiem un kontroles (nemēslotiem) laukiem bija vēl lielāka. Augsnes un ūdens saglabāšana Burkinafaso un Nigērā ļāva transformēt degradētos laukus. Vidējā mājsaimniecības graudu deficīts 644 kg gadā vietā (kas ir līdzvērtīgi 6,5 mēnešu pārtikas trūkuma) tika iegūts graudu pārpalikums 153 kg gadā. Etiopijā ilgtspējīgo lauksaimniecības praksi apguva 12,5 tūkst mājsaimniecību, kā rezultāta raža palielinājās par 60%. Dīķsaimniecības iekļaušana ekstensīvajās saimniecībās deva iespēju 2000 zemnieku Malāvijā palielināt dārzeņu ražu no 2,7 t/ha līdz 4 t/ha. Dīķu produktivitāte sasniedza 1500 kg zivis/ha, nodrošinot zemniekus ar jaunu pārtikas produktu.

Interesanti rezultāti tika gūti arī Latīņamerikā:

- Hondurasā un Gvatemalā 45 tūkst ģimeņu gandrīz pieckāršoja augu ražību, lietojot zaļmēslojumu un zaļo papuvi, uzturot zaļas lauka apmales, veicot rindstarpu rušināšanu un lietojot kūtsmēslus. Brazīlijā zaļmēslojuma un zaļās papuves lietošana palielināja kukurūzas ražību par 20-250%, savukārt Peru atgriešanas pie inkam tradicionālās kalna nogāžu terasēšanas palielināja laukaugu ražību par 150%.

- Āzijā laistīšanas vadība Filipīnās ļāva palielināt ražību par 20%. Tāpat no Nepālas tiek ziņots par ražas palielināšanu par 175% pateicoties agro ekoloģisko metožu izmantošanai. Pakistānā mango un citrusaugļu raža palielinājās par 150-200% pateicoties agro ekoloģisko metožu pielietošanai: mulčēšanai, minimālai augsnes apstrādei, kompostēšanai un augu stādīšanai dubultrindās.

Pēc pētījuma autoru domām, šie dati liecina, ka ekoloģisko metožu pielietošana lauksaimniecībā dos iespēju paaugstināt produktivitāti un nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku, sevišķi attīstības valstīs. Šāds secinājums nav īsti korekts, jo nebūtu pareizi salīdzināt konvencionālās metodes, ko pielieto attīstītajās valstīs ar tradicionālajām, drīzāk uz dabas resursu izlaupīšanu vērstajām lauksaimniecības metodēm, kuras pielieto attīstības valstīs nepietiekamo zināšanu un resursu dēļ. Drīzāk šie dati liecina, ka lauksaimnieku agronomisko zināšanu paaugstināšana, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumu pielietošana var nodrošināt produktivitātes paaugstināšanu nepieļaujot negatīvo ietekmi uz vidi.

 

Saite uz avotu