Mājas | ĢMO | ĢMO mīti un fakti
Šobrīd tiešsaitē ir 62 viesi 
ĢMO mīti un fakti Drukāt E-pasts:
Uzturs - ĢMO

Zemes draugi | 2009

Saturs

Mīts Nr.1:   Ekonomiski izdevīgāk ir audzēt ĢM, nevis nemodificētus kultūraugus

1.fakts:     ĢM sēklas ir kļuvušas dārgākas par konvencionālajām, un to cena turpina pieaugt
2.fakts:     ĢM kultūraugiem nepieciešamo pesticīdu cenas ir strauji pieaugušas
3.fakts:     Dati par ĢM kultūraugu audzēšanai nepieciešamo pesticīdu apjoma samazināšanos ir pretrunīgi
4.fakts:     Latvijā ĢM kultūraugu audzēšana radītu zaudējumus vismaz 15 miljonu latu apmērā

Mīts Nr.2:   ĢM kultūraugi ir ražīgāki

1.fakts:     Vēl neviens kultūraugs nav ģenētiski modificēts, lai dotu lielāku ražu
2.fakts:     Dati par ĢM kultūraugu ražas palielināšanos, uzlabojot nezāļu un kaitēkļu kontroli, ir pretrunīgi

Mīts Nr.3:   ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās

1.fakts: Vēl joprojām ir tikai daži kultūraugi, kas koncentrēti dažās valstīs
2.fakts: Eiropā ĢM kultūraugu audzēšana samazinās
3.fakts: Eiropā pieaug no ĢMO brīvo reģionu skaits

Mīts Nr.4:   Nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību

1.fakts: ĢMO riska novērtējumus veic vai pasūta pašas biotehnoloģiju kompānijas
2.fakts: Biotehnoloģiju industrija neļauj veikt neatkarīgus pētījumus
3.fakts: Zinātnieki un ārsti visā pasaulē brīdina par ĢMO bīstamību un aicina aizliegt ĢM pārtiku
4.fakts: Daudzi neatkarīgie zinātniskie pētījumi pierāda ĢMO graujošo ietekmi uz dzīviem organismiem

Mīts Nr.5:   ĢMO ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un badam attīstības valstīs

1.fakts: ĢM kultūraugu komercializēšanas laikā nabadzība un bads turpināja palielināties
2.fakts: Lielāko daļu ĢM kultūraugu izlieto lopbarībā, biodegvielā, un rūpnieciski ražotos pārtikas produktos pasaules attīstītajās valstīs
3.fakts: ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšana pasliktina vietējo pārtikas apgādi
4.fakts: Globālais lauksaimniecības novērtējums iesaka atteikties no ĢM kultūraugiem

Mīts Nr.6:   Latvijas lielajiem putnu un cūkas gaļas ražotājiem nav pieejamu alternatīvu ĢM sojai lopbarībā

1.fakts: Eiropai ir pieejama sertificēta lopbarība, kas nesatur ĢMO
2.fakts: Lai gan pagaidām nemodificētās sojas lopbarība ir dārgāka, galaproduktu tā sadārdzinātu nebūtiski
3.fakts: Soju lopbarībā var aizvietot ar citiem olbaltumvielu avotiem

 

Mīts Nr.1: Ekonomiski izdevīgāk ir audzēt ĢM, nevis nemodificētus kultūraugus

1.fakts:         ĢM sēklas ir kļuvušas dārgākas par konvencionālajām, un to cena turpina pieaugt

Lielo biotehnoloģiju kompāniju augošā kontrole pār lauksaimniecības kultūru sēklu piedāvājumu pasaulē ir samazinājusi sēklu izvēli un palielinājusi sēklu cenas. Patentētās sēklas nu jau veido 82% no komerciālo sēklu tirgus pasaulē. 2007.gadā vairāk nekā pusi no patentēto sēklu tirgus pasaulē kontrolēja četras kompānijas: „Monsanto” (ASV) – 23%, „DuPont” (ASV) – 15%, „Syngenta” (Šveice) – 9% un „Grupe Limagrain” (Francija) – 6%. 1

ĢM sēklas kopumā ir divas līdz četras reizes dārgākas nekā konvencionālās sēklas. 2

ASV sojas sēklu (lielākoties ĢM) cena pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi par vairāk nekā 50% un cenu pieaugums ir gaidāms arī nākamajos gados, jo šogad Monsanto laiž tirdzniecībā jaunu glifosāta (raundapa aktīvā sastāvdaļa) izturīgo sojas šķirni („RoundUp Ready 2”), kas būs vēl dārgāka. 3
Tā kā ĢM augu sēklas ir patentētas, tad zemniekiem katru gadu jāpērk jauns sēklu materiāls, jo tās nedrīkst saglabāt un izmantot nākamajai sējai.

2.fakts:         ĢM kultūraugiem nepieciešamo pesticīdu cenas ir strauji pieaugušas

Galvenie uzņēmumi, kas nodarbojas ar gēnu inženieriju, ir lauksaimniecības ķimikāliju ražotāji (Monsanto, Bayer CropScience, BASF, Dow AgroSciences, DuPont, un Syngenta) un to izstrādātās kultūraugu ģenētiskās modifikācijas lielākoties ir noturība pret attiecīgo kompāniju ražotajiem
ķīmiskajiem nezāļu un kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļiem. Augi ar rezistenci pret herbicīdiem veido vairāk nekā 80% no visas ĢM kultūraugu platības. 4
Raundapa, kas ir pasaulē visvairāk pārdotais herbicīds, cena nepilnu divu gadu laikā (2006/2007) ASV ir pieaugusi par 134%. (FoEI, 2009). Argentīnā 2007.gadā ĢM kultūraugiem lietotā glifosāta cenas pieauga daudz vairāk nekā konvencionālajiem kultūraugiem izmantoto herbicīdu cenas. Brazīlijā ĢM sojai nepieciešamo herbicīdu cenas 2007.gada laikā pieauga par 44%, kamēr nemodificētajai sojai lietoto herbicīdu cenas pat kritās par 45%, salīdzinot ar 2006.-07.g. sezonu. 5

3.fakts:         Dati par ĢM kultūraugu audzēšanai nepieciešamo pesticīdu apjoma samazināšanos ir pretrunīgi

Biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka tās tehnoloģija samazina pesticīdu (herbicīdu un insekticīdu) lietošanu, it īpaši saistībā ar ĢM soju. Taču ASV Lauksaimniecības departamenta datu par pesticīdu lietošanu 1996.-2004.g. neatkarīga analīze liecina tieši par pretējo, proti, ĢM kultūraugu audzēšana ir palielinājusi pesticīdu lietošanu, it īpaši kopš 1999.gada. Tika secināts, ka iepriekš minēto deviņu gadu laikā ĢM sojas, kukurūzas un kokvilnas audzēšanas izplatīšanās rezultātā ir izlietoti par aptuveni 55 miljoniem kilogramu pesticīdu vairāk nekā tādā gadījumā, ja to vietā būtu audzēti nemodificētie kultūraugi. 6


Vairāk nekā desmit gadu pieredze ASV, Argentīnā un Brazīlijā rāda, ka ĢM kultūraugi ir būtiski palielinājuši pesticīdu lietošanu un herbicīdu izturīgu nezāļu epidēmiju. Izturīgās nezāles ir mudinājušās biotehnoloģiju kompānijas radīt jaunas ĢM kultūraugu šķirnes, kas izturētu intensīvāku apstrādi ar ķimikālijām un divus un vairāk herbicīdus, tādējādi veicinot arvien lielāku ķimikāliju lietošanu. 7


ASV 2006. gadā glifosāta lietošana sojas pupiņām palielinājās par 28% (no 75,743 miljoniem mārciņu 2005.gadā līdz 96,725 miljoniem mārciņu 2006.gadā), kamēr sojas platība tajā pašā laikā palielinājās tikai par 5%. 8

Info:
Lielbritānijas kompānijas PG Economics pētījumu „GM crops: global socio-economic and environmental impacts 1996-2007”,
kas publicēts 2009.g. maijā, pasūtījusi biotehnoloģiju industrijas lobija grupa Agricultural Biotechnology in Europe (ABE), starp
kuras biedriem ir lielākās biotehnoloģiju kompānijas, kā Bayer CropScience, BASF, Dow AgroSciences, DuPont, Monsanto un
Syngenta (avots: http://www.lobbywatch.org). ABE iepriekš pasūtījusi arī citus pētījumus, t.sk. “The Global GM Market:
Implications for the European Food Chain. An analysis of labelling requirements, market dynamics and cost implications”
(2005), (avots: http://www.pgeconomics.co.uk/GM_food_avoidance.htm).

Brazīlijā, no 2000.-2005.gadam glifosāta lietošana pieauga par 79,6%, kamēr raundapu izturīgās sojas platība pieauga mazākā apmērā. 9

4.fakts: Latvijā ĢM kultūraugu audzēšana radītu zaudējumus vismaz 15 miljonu latu apmērā

Zemkopības ministrijas pasūtītajā pētījumā par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomisko novērtējumu Latvijā10, aprēķināts, ka ĢMO audzēšana Latvijas bioloģiskajai un tradicionālajai lauksaimniecībai, sēklu audzētājiem, biškopībai un lauku tūrismam nodarītu zaudējumus vismaz 15 miljonu latu apmērā. Potenciālo zaudējumu apmērs noteikts, ņemot vērā ekspertu rīcībā esošo informāciju par ĢM kultūraugu iegūtajām īpašībām un to ietekmi uz apkārtējo vidi, dzīvnieku un cilvēku veselību veģetācijas periodā un gatava produkta veidā.

Mīts Nr.2: ĢM kultūraugi ir ražīgāki

1.fakts:      Vēl neviens kultūraugs nav ģenētiski modificēts, lai dotu lielāku ražu

Biotehnoloģijas industrija ir solījusi, ka gēnu inženierija ievērojami paaugstinās ražu un tāpēc ir neaizstājams līdzeklis cīņā ar badu. Tomēr līdz šim ģenētisko modifikāciju reālais mērķis nav bijis ražības celšana, bet gan izmaksu samazinājums. ASV Lauksaimniecības departaments atzīst, ka ģenētiskā inženierija nav paaugstinājusi neviena komerciāla ĢM kultūrauga ražīgumu.

Globālo lauksaimniecības izvērtējumu, ko iniciējusi Pasaules Banka sadarbībā ar vairākiem sadarbības partneriem, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizāciju un Pasaules Veselības organizāciju izstrādājuši vairāk kā 400 zinātnieki, industriju eksperti un sabiedriskās organizācijas, un to ir apstiprinājušas vairāk kā 60 pasaules valstu valdības.

Galvenie uzņēmumi, kas nodarbojas ar gēnu inženieriju, ir lauksaimniecības ķimikāliju ražotāji (Monsanto, Bayer CropScience, BASF, Dow AgroSciences, DuPont, un Syngenta). Lielākā daļa šobrīd audzēto ģenētiski modificēto (ĢM) augu ir izturīgi pret kādu noteiktu herbicīdu (ķīmisku nezāļu iznīcināšanas līdzekli), kas iznīcina visus pārējos augus. Par spīti ilgstošiem eksperimentiem, biotehnoloģiju kompānijas ir sasniegušas komerciālus panākumus tikai ar divu veidu ĢM kultūraugiem: (1) izturīgiem pret herbicīdiem, un (2) noturīgiem pret kaitēkļiem. Tie nenod nekādu vai ļoti mazu labumu patērētājiem vai videi. Faktiski šobrīd pasaulē 85% ĢM kultūraugu platības tiek apsētas ar herbicīdizturīgām ĢM šķirnēm, kas veicina pesticīdu patēriņa pieaugumu12. Neskatoties uz biotehnoloģiju solījumiem ar ĢM kultūraugiem atrisināt pasaules pārtikas krīzi, vēl joprojām tirgū nav neviena ĢM kultūrauga ar paaugstinātu ražīgumu, izturību pret sausumu, augsnes sāļumu, paaugstinātu uzturvērtību vai kādu citu sen apsolītu vērtīgu modifikāciju. ĢM kultūraugi ar izturību pret slimībām praktiski gandrīz neeksistē un tiek audzēti niecīgos apmēros 13.


Biotehnoloģiju industrija turpina koncentrēt ģenētisko modifikāciju izstrādi uz jaunu kultūraugu šķirņu radīšanu ar noturību pret herbicīdiem un insekticīdiem. No četrām jaunām biotehnoloģiju kompāniju radītām šķirnēm, ko ASV Lauksaimniecības departaments apstiprināja 2006.-2007.gadā, divu kultūraugu (sojas un rīsa) šķirnes bija ar izturību pret herbicīdiem un viena kukurūzas šķirne ar noturību pret kaitēkli. Un no 14 ĢM kultūraugu šķirnēm, kas gaida apstiprināšanu, vairāk nekā puse ir ar noturību pret herbicīdiem (sešas) un insekticīdiem (divas)14.

Lielbritānijas vadošā bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas, „The Soil Association”, apskatā par jaunākajiem pieejamiem pētījumiem par ĢM kultūraugu ražām pēdējā desmitgadē secināts, ka visu galveno kultivēto ĢM kultūraugu raža ir zemāka, vai, labākajā gadījumā, tāda pati kā nemodificēto
kultūraugu raža. Attiecībā uz ĢM soju, kā visplašāk audzēto ĢM kultūraugu, daudzu universitāšu, to skaitā vairāku ASV universitāšu, pētījumi pēdējā desmitgadē konsekventi ir rādījuši, ka pret raundapu rezistentas ĢM sojas raža ir par 4 – 12% zemāka nekā konvencionālo šķirņu raža.17

Arī ASV zinātnieku apvienības Union of Concerned Scientists (UCS) ziņojumā18 secināts, ka ĢM herbicīdizturīgai sojai un kukurūzai pēdējo 13 gadu laikā ražīgums nav paaugstinājies. Bet pret kaitēkļiem noturīgai kukurūzai ražīgums ir palielinājies niecīgi. Pieci pētījumi laika posmā no 2001.g. līdz 2007.g. atklāj, ka raundapu izturīgās sojas apstrādāšana ar glifosātu kavē auga veselībai un augšanai svarīgu barības vielu uzņemšanu. Attiecīgi radītais
minerālvielu trūkums tiek saistīts ar vairākām problēmām, no paaugstinātas slimību uzņēmības līdz pat fotosintēzes kavēšanai. Tādējādi tie paši faktori, kas vainojami pie ĢM sojas ražas samazināšanos, var būt atbildīgi par paaugstinātu slimību uzņēmību19

Herbicīdizturīgās ĢM sojas un kokvilnas šķirnes vienkāršo un mazina darbaspēka izmaksas nezāļu apkarošanai, bet sniedz zemāku ražu un ienākumus nekā konvencionālās šķirnes 20.

Pret herbicīdiem noturīgie ĢM kultūraugi (galvenokārt soja) ir populāri starp lielajiem zemniekiem, tādēļ, ka tie atvieglo un mazina darbaspēka izmaksas nezāļu kontrolei. Darbaspēku mazinošais efekts arī izskaidro to, kāpēc raundapu izturīgā ĢM soja ir visizplatītākais no kultūraugiem. Taču ĢM soja ir veicinājusi to, ka lauksaimniecības zeme tiek koncentrēta mazākā skaitā lielu saimniecību, kas, savukārt, izstumj mazos zemniekus no biznesa un rada laukos bezdarbu un nabadzību21.

Dažiem zemniekiem, it īpaši lielzemniekiem, mazākas ražas ir pieņemamas kā cena, ko nākas maksāt par vieglāku un ar mazāku darbaspēku veicamu nezāļu apkarošanu. Tomēr ASV pieaug to zemnieku skaits, kuri dod priekšroku nemodificētu kultūraugu audzēšanai, taču viņiem ir grūtības atrast kvalitatīvas konvencionālās sēklas. Saskaņā ar Argentīnas lauksaimniecības apakšsekretāra informāciju, šī darbaspēka ietaupīšana nozīmē, ka uz katriem 4 500 m2 zemes, kas pārveidoti par sojas lauku, tiek radīta tikai viena jauna darba vieta. Tā pati zemes platība, nodota vidēja izmēra ģimenes saimniecībām nemodificēto kultūraugu audzēšanai, ļauj nodrošināt četru līdz piecu ģimeņu iztiku un nodarbināt vismaz sešus cilvēkus. 22

Mīts Nr.3:        ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās

1.fakts:      Vēl joprojām ir tikai daži kultūraugi, kas koncentrēti dažās valstīs

Lai gan kopējā ĢM kultūraugu platība ir palielinājusies, tomēr pēc 13 gadu komerciālas audzēšanas ĢM kultūraugi vēl joprojām lielākoties tiek audzēti nelielā skaitā valstu ar augsti industrializētu un uz eksportu orientētu lauksaimniecību. Gandrīz 90% visu ĢM kultūraugu platību 2008.gadā atradās tikai piecās Ziemeļu un Dienvidamerikas valstīs (ASV, Kanādā, Argentīnā, Brazīlijā un Paragvajā) un 80% - ASV, Argentīnā un Brazīlijā. Vienā pašā ASV ĢM kultūraugi aizņem vairāk nekā 50% no visas pasaules ĢM kultūraugu platības. Indijā un Ķīnā ĢM kultūraugi aizņem tikai 3% vai mazāk no aramzemes. Eiropas Savienībā ĢM kultūraugi aizņem niecīgus 0,36% no aramzemes23.

Visu pasaules biotehnoloģiju kultūraugu platību veido tie paši četri kultūraugi, ko audzēja jau pirms desmit gadiem: soja, kukurūza, kokvilna un rapsis.
Pašā biotehnoloģiju industrijas citadelē – ASV – zemnieki sāk pāriet atpakaļ uz ģenētiski nemodificētas sojas audzēšanu. Šogad pirmo reizi kopš 1996.gada raundapu izturīgās ĢM sojas platības varētu samazināties.24

2.fakts:     Eiropā ĢM kultūraugu audzēšana samazinās
Kopējā ĢM kultūraugu platība Eiropas valstīs kopš 2005.gada katru gadu ir samazinājusies. Pēdējo četru gadu laikā tā ir sarukusi par 35%.25

Jau septiņas ES valstis (Austrija, Ungārija, Grieķija, Itālija, Francija, Luksemburga un Vācija), saskatot draudus videi un cilvēku veselībai, ir aizliegušas vienīgās EK kultivēšanai atļautās kukurūzas MON810 audzēšanu ) (skatīt tabulu Nr.1).

Tabula Nr.1


Valsts Gads* Aizlieguma veids
1
Austrija 1999 Aizliegums Monsanto kukurūzas šķirņu MON810, MON 863 and T25 kultivēšanai
2 Grieķija Apr,2005 Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810 kultivēšanai
3 Itālija Mar, 2006 Vispārējais aizliegums visiem ĢM kultūraugiem
4 Ungārija Sept, 2006 Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810 kultivēšanai
5 Francija feb, 2008 Aizliegums Monsanto kukurūzas  MON 810
6 Luksembruga Mar, 2009 Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810 kultivēšanai
7 Vācija Apr, 2009 Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810 kultivēšanai un pārdošanai


Avots: http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/bans.html
* Gads, kad noteikts konkrētais aizliegums


Kukurūzu MON810 audzē vēl tikai sešas no 27 ES dalībvalstīm (Spānija, Čehija, Slovākija, Polija,
Rumānija, Portugāle). Lielākā daļa (74%) no tā jau niecīgās ĢM kukurūzas platības ES atrodas vienā
valstī – Spānijā. 26
Neviena no Eiropas valstīm ārpus ES (Norvēģija, Šveice, Islande, Serbija, Melnkalne, u.c.) neaudzē
ĢMO. Šveicē 2005.gadā ar referendumu tika noteikts piecu gadu moratorijs ĢM kultūraugu un
dzīvnieku audzēšanai, šogad valdība to pagarināja līdz 2013.gadam. Neviena no ES kandidātvalstīm
(Turcija, Horvātija, Maķedonija) neaudzē ĢMO.

3.fakts:      Eiropā pieaug no ĢMO brīvo reģionu skaits
Eiropā pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaudzis no ĢMO brīvo teritoriju skaits. Šobrīd par ĢMO brīvām teritorijām sevi pasludinājuši jau vairāk kā 260 reģioni, 4 587 pašvaldības un 30 819 zemnieki un ražotāji kopā 38 Eiropas valstīs. 27.
Lai gan daudzos gadījumos, no ĢMO brīvo teritoriju deklarācijai nav juridiska statusa, tā ir būtisks signāls valstu valdībām un EK, ka Eiropas zemnieki un patērētāji aktīvi iestājas pret ĢMO.

Eiropas ĢMO-brīvo reģionu saraksts: http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/list.html.

Mīts Nr.4         Nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību


1.fakts:       ĢMO riska novērtējumus veic vai pasūta pašas biotehnoloģiju kompānijas

Līdz šim brīdim lielāko daļu ĢM pārtikas pārbaužu ir veikušas biotehnoloģiju kompānijas vai to algotie zinātnieki. Neatkarīgie zinātnieki, vērtējot pieejamos biotehnoloģiju kompāniju riska novērtējumu datus, secina, ka ĢM pārtikas drošības pārbaudes ir nepietiekamas. 28 Lai pārliecinātos par ĢM pārtikas nekaitīgumu, ir nepieciešamas daudz plašākas neatkarīgas pārbaudes.  Biotehnoloģiju kompāniju veiktie veselības riska novērtējumi neuzrāda veselības problēmas no ĢM pārtikas ēšanas, taču neatkarīgie pētījumi atklāj pretēju efektu. Biotehnoloģiju kompānijas izmanto komercnoslēpumu, lai liegtu publisku piekļuvi datiem, kas ir būtiski svarīgi, lai pārliecinātos par ĢMO drošību. Pētījumu dati par kukurūzu MON 863 tika iegūti tikai ar tiesas starpniecību. 29.

2.fakts:       Biotehnoloģiju industrija neļauj veikt neatkarīgus pētījumus
Neatkarīgiem pētījumiem ĢM sēklu materiāli nav pieejami. Lai iegādātos ĢM sēklas ir jāvēršas pie licencēta sēklu tirgotāja un jāparaksta līgums, kas aizliedz veikt jebkādus agronomiskus, veselības vai vides pētījumus.30

3.fakts: Zinātnieki un ārsti visā pasaulē brīdina par ĢMO bīstamību un aicina aizliegt ĢM
pārtiku

Jau 2000.gadā 828 zinātnieki no 84 valstīm daudzu pasaules valstu valdībām un starptautiskajiem forumiem nosūtīja atklātu vēstuli31, kurā brīdināja par ĢMO bīstamību un aicināja apturēt ģenētiski modificēto kultūraugu un attiecīgo produktu izplatīšanu tiklab komerciālos, kā arī eksperimentālos nolūkos, atsaukt un aizliegt patentus uz dzīvības procesiem, organismiem, sēklām, šūnu kolonijām un gēniem. Šā gada maijā arī Amerikas vides medicīnas akadēmija (The American Academy Of Environmental Medicine)

starptautiska ārstu un citu profesionāļu asociācija, kas nodarbojas ar vides veselības jautājumiem.

nāca klajā ar aicinājumu nekavējoties ieviest moratoriju ĢM pārtikai. Aicinājumā tiek brīdināts, ka „ĢM pārtika rada nopietnu risku veselībai tādās jomās kā toksikoloģija, alerģijas, imūnā sistēma, reproduktīvā veselība, vielmaiņa, fizioloģija un ģenētika”32.

Aicinājumu jau ir atbalstījusi Īrijas ārstu vides asociācija33.

Arī Indijas dakteri šā gada sākumā nāca klajā ar aicinājumu nekavējoties ieviest moratoriju ĢM pārtikai .34

4.fakts:      Daudzi neatkarīgie zinātniskie pētījumi pierāda ĢMO graujošo ietekmi uz dzīviem organismiem

Par spīti biotehnoloģiju industrijas pretestībai neatkarīgu pētījumu veikšanai, daudzi neatkarīgi pētniecības institūti un zinātnieki dažādās valstīs ir uzdrošinājušies riskēt ar savu karjeru. Būtiskākie neatkarīgo pētījumu atklājumi, barojot dzīvniekus ar ĢM kultūraugiem, ir šādi:

1. ĢM kukurūza mazina peļu auglību un boja imūnsistēmu;
2. žurku barošana ar kukurūzu MON810 rada nieru un aknu bojājumus;
3. aitu barošana ar kukurūzu Bt176 rada aizkuņģa dziedzera un aknu bojājumus;
4. ĢM soja pelēm samazina vielmaiņu, paātrina novecošanu un rada izmaiņas sēkliniekos;
5. trušu barošana ar ĢM soju rada izmaiņas sirdī un nierēs;
6. ģenētiski modificētu augu DNS atrasti cūku un aitu audos;
7. raundapa atlikumi barībā ietekmē peļu šūnu vielmaiņu.
Pielikumā skatīt zinātnisko pētījumu sarakstu.

Mīts Nr. 5:       ĢMO ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un badam attīstības valstīs

1.fakts:      ĢM kultūraugu komercializēšanas laikā nabadzība un bads turpināja palielināties

Kamēr biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka ĢM kultūraugi ir būtiski nepieciešami, lai atrisinātu pārtikas problēmu, jo īpaši attīstības valstīs, tikmēr nabadzība un bads palielinās. Pasaules nabadzīgo iedzīvotāju un bada cietēju skaits 2008.gadā jau ir sasniedzis 1 miljardu35.

Tikmēr „Monsanto”, kas ir lielākais un ietekmīgākais biotehnoloģiju koncerns (kā arī lielākais sēklu un viens no vadošajiem lauksaimniecības ķīmijas ražotājiem), ienākumi un peļņa turpina pieaugt. Saskaņā ar „Goldman Sachs” aplēsēm 2010.gada beigās „Monsanto” ienākumi varētu sasniegt jau 14,9 miljardus ASV dolāru (par 74% vairāk nekā 2007.gadā) un peļņa pat trīskāršoties salīdzinot ar 2007.gadu līdz 2,96 miljardiem ASV dolāru36. „Monsanto” gūst trīskāršu peļņu no katras pārdotās ĢM sēklas ar noturību pet raundapu: pirmkārt, no sēklas uzcenojuma par noturību pret raundapu; otrkārt, no pārdošanas apjomu palielināšanās raundapam, kas jālieto sējumu apstrādei; un, treškārt,  no raundapa cenu kāpuma (par 134% nepilnu divu gadu laikā (2006.-2007.). Tas izskaidro „Monsanto” agresīvo stratēģiju iestrādāt noturību pret raundapu pārdotajā ĢM sēklā37.


Arī 828 zinātnieki no 84 valstīm atkātajā vēstulē iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu izplatīšanu, jo „tās rezultātā pastiprināsies uzņēmumu monopols, padziļināsies nevienlīdzība un aizkavēsies tik būtiskā pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecību”38

2.fakts:           Lielāko daļu ĢM kultūraugu izlieto lopbarībā, biodegvielā, un rūpnieciski ražotos pārtikas produktos pasaules attīstītajās valstīs

Lielākā daļa GM kultūraugu ražas, ko izaudzē nelielā skaitā valstu ar augsti industrializētu un uz eksportu orientētu lauksaimniecību, nenonāk pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju galdiem, bet tiek eksportēta uz pasaules attīstītajām valstīm, kur to izmanto lopbarības, biodegvielas, un pārtikas produktu rūpnieciskā ražošanā39.

Soju un kukurūzu galvenokārt izmanto attīstītajās valstīs dzīvnieku barībai vai biodegvielai. Argentīna, Brazīlija un Paragvaja lielāko daļu sojas pupiņu eksportē kā dzīvnieku barību, galvenokārt uz Eiropu un Japānu Savukārt vairāk nekā trīs ceturtdaļas ASV kukurūzas izbaro dzīvniekiem vai izlietota etanola ražošanai40.

3.fakts:      ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšana pasliktina vietējo pārtikas apgādi
ĢM sojas pupiņu monokultūru paplašināšana Dienvidamerikā vēl vairāk pasliktina pārtikas nodrošinājumu, jo izspiež mazos zemniekus, kuri audzē pārtikas kultūraugus vietējam patēriņam41.

Argentīnā, līdz ar ĢM sojas audzēšanas paplašināšanos, kritās kartupeļu, pupu, liellopu, cūku, mājputnu un piena ražošana, un pieauga bads un nabadzība. Paragvajā no 2000.-2005.gadam, kad sojas pupiņu plantācijas (tagad 90% no tām ĢM) paplašinājās līdz vairāk nekā pusei no valsts kopējās aramzemes, nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieauga no 33% līdz 39% 42.

4.fakts:     Globālais lauksaimniecības novērtējums iesaka atteikties no ĢM kultūraugiem
ANO, Pasaules Banka un Pasaules Veselības organizācija publicētajā pirmajā zinātniskajā globālās lauksaimniecības novērtējumā (International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development) norāda, ka labākais veids, kā cīnīties ar badu visā pasaulē, ir atgiešanās pie daudzveidīgām bioloģiskām lauksaimniecības metodēm, nevis ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšana.
Vairākas biotehnoloģiju kompānijas, neapmierinātas ar biotehnoloģiju zemo novērtējumu, izstājās no novērtējuma darba grupas dažus mēnešus pirms četru gadu ilgušā novērtējuma pabeigšanas.

Mīts Nr.6:         Latvijas lielajiem putnu un cūkas gaļas ražotājiem nav pieejamu alternatīvu ĢM sojai lopbarībā

1.fakts:       Eiropai ir pieejama sertificēta lopbarība, kas nesatur ĢMO
Latvijas lielie putnu un cūkas gaļas ražotāji, kas dzīvnieku barībā izmanto ĢM soju, apgalvo, ka nemodificētā soja esot grūtāk pieejama, tādēļ viņi esot spiesti lietot ĢM soju. Lai gan soja ir populārākais ģenētiski modificētais kultūraugs, tomēr 40% pasaulē izaudzētās sojas nav modificēta43.

Nemodificēto soju lielos apjomos ražo Brazīlija, Indija un Ķīna. No tām lielākā eksportētāja uz Eiropu ir Brazīlija, kas 2008.gadā izaudzēja 32 miljonus tonnu nemodificētās sojas jeb 50% no kopējās sojas ražas44. Tādējādi Brazīlija viena pati spēj apmierināt praktiski visu Eiropas pieprasījumu pēc sojas dzīvnieku barībai, kas ir 31-35 milj.tonnu.

Eiropā dzīvnieku barībā tiek izmantoti ap 90% no importētās sojas (avots: http://www.gmo-compass.org/eng/database/plants/67.soybean.html)

Pagaidām gan tikai aptuveni trešdaļa (10 milj. t.) no nemodificētās sojas Brazīlijā nonāk identitātes saglabāšanas sistēmāv, (no tām 6,3 miljonus tonnu sertificē), bet pārējo pieprasījuma trūkuma dēļ drīz pēc ražas novakšanas sajauc kopā ar ģenētiski modificēto soju. Lielāks un savlaicīgs pieprasījums no Eiropas, kas ir lielākā sojas importētāja, veicinās lielākas daļas nemodificētās sojas nonākšanu identitātes saglabāšanas sistēmā un sertificēšanas sistēmā.

Identity preserving (IP) system

Sertificēšanas kompānijas Cert ID  pieredze rāda, ka savlaicīgs lielāks pieprasījums no Eiropas pircējiem rada Bazīlijā tūlītēju pieaugumu sertificētās sojas apjomā. Sojas audzētāji Brazīlijā jau pērn reaģēja uz lielāku Eiropas tirgus pieprasījumu pēc nemodificētas sojas un palielināja tās lauku platību. Sēklu tirgotāji Brazīlijas  Paranas apgabalā, kas ir lielākais sojas audzētājs valstī, 2008.-09.g. sezonai piedāvāja vairāk  konvencionālās nekā ĢM sojas sēklu. Paranas apgabalā zemnieki jau iepriekšējā (2007.-2008.g.) sezonā audzēja vairāk nemodificēto soju, jo tai ir zemākas ražošanas izmaksas 45.

2.fakts:      Lai gan pagaidām nemodificētās sojas lopbarība ir dārgāka, galaproduktu tā sadārdzinātu nebūtiski


Brazīlijas nemodificētās sojas lopbarības cena ir par 15-20% lielāka nekā ĢM sojas lopbarībai, taču soja veido tikai 20% no putnu barības46, un pieņemot, ka dzīvnieku barība neveido vairāk par 80% no kopējām izmaksām, gala produktu tā sadārdzinātu tikai par 2-3%. Attiecīgi broilera cena, kas tagad ir aptuveni divi lati kilogramā, palielinātos par 4-6 santīmiem. Saskaņā ar pasaules vadošās ĢMO  testēšanas kompānijas Genetic ID un ĢMO nesaturošo produktu sertifikācijas kompānijas Cert ID  pārstāvja Augusto Freire sniegto informāciju 2.Starptautiskajā ģenētiski nemodificētās sojas  konferencē (Brisee, 2008.g. okt.), atbilstoši 2008.gada sojas cenai, nemodificētās sojas izmantošana lopbarībā sadārdzinātu vistas gaļas izmaksas tikai par 0,023 ASV dolāriem kilogramā un cūkgaļas sadārdzinājums būtu tikai 0,03 ASV dolāri kilogramā.47

3.fakts:       Soju lopbarībā var aizvietot ar citiem olbaltumvielu avotiem


Soja dzīvnieku barībā ir aizvietojama ar citiem olbaltumvielu avotiem. Pieņemot, ka šobrīd Latvijas lielajiem olu, putnu un cūkas gaļas ražotājiem lopbarības tirgū nav pieejama līdzvērtīga olbaltumvielu avota, tas nebūt nenozīmē, ka nepastāv potenciālas iespējas.
Kā viena no reālākajām izpētītām alternatīvām broilercāļu ēdināšanai ir termiski apstrādāti rapšu rauši48.

Saskaņā ar ZI „Sigra” pētījumu Latvijā strauji palielinās rapšu eļļas ieguve un patēriņš, un rezultātā palielinās arī eļļas ražošanas blakus produktu – rapšu raušu – ražošanas apjoms. Augsts proteīna  līmenis un laba aminoskābju sabalansētība padara rapšu pārstrādes produktus par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu putniem. Pasaules tirgū rapšu produkti ir lētāki par sojas spraukumiem. Pētījumā secināts, ka „rapšu rauši daļēji var aizvietot un samazināt dārgo lopbarības proteīna importu, tā samazinot broileru produkcijas izmaksas”. Un rapša raušu izmantošana broileru ēdināšanā „dod iespēju iegūt patērētāju veselībai kvalitatīvu broileru produkciju – gaļu, kas raksturojas ar vēlamo polinepiesātināto taukskābju (linolskābe, linolēnskābe) daudzumu un samazinātu holesterīna līmeni”. Labs piemērs sabalansētai un veselīgai lopbarības izvēlei ir bioloģiskās saimniecības. Bioloģiski sertificētās saimniecībās dzīvnieku barošanā nav pieļaujama ĢMO saturoša lopbarība.


Pielikums Nr.1
Neatkarīgo zinātnisko pētījumu saraksts

  • Ewen, S.W.B. and Pusztai, A. (1999). Effect of diets containing genetically modified potatoes expressing
  • Galanthus nivalis lectin on rat small intestine. The Lancet 354
  • Vecchio L, Cisterna B, Malatesta M, Martin TE, Biggiogera M (2004) Ultrastructural analysis of testes
  • from mice fed on genetically modified soybean. Eur J Histochem 48:449–453
  • Mazza R, Soave M, Morlacchini M, Piva G, Marocco A.(2005) Assessing the transfer of genetically
  • modified DNA from feed to animal tissues. Transgenic Res. 2005 Oct;14(5):775-84.
  • Tudisco R, Lombardi P, Bovera F, d’Angelo D, Cutrignelli MI, Mastellone V, Terzi V, Avallone L, Infascelli F (2006) Genetically modified soya bean in rabbit feeding: detection of DNA fragments and evaluation of metabolic effects by enzymatic analysis. Anim Sci 82:193–199
  • Sharma R, Damgaard D, Alexander TW, Dugan ME, Aalhus JL, Stanford K, McAllister TA. (2006) Detection of transgenic and endogenous plant DNA in digesta and tissues of sheep and pigs fed Roundup Ready canola meal. J Agric Food Chem. 2006 Mar 8;54(5):1699-709.
  • Ermakova, I. (2006). Genetically modified soy leads to the decrease of weight and high mortality of rat pups of the first generation. Preliminary studies. Ecosinform 1 (2006): 4–9.
  • Cyran, N. Gully, S., Handl, G., Hofstatter, F. Meyer, Skalicky, M., & Steinborn, R. (2008). Biological effects of transgenic maize NK603xMON810 fed in long term reproduction studies in mice. Unpublished report: Institute fur Ernahrung, Austria.
  • Velimirov A, Binter C and Zentek J. (2008) Biological effects of transgenic maize NK603xMON810 fed in long term reproduction studies in mice. Report, Forschungsberichte der Sektion IV, Band 3. Institut für Ernährung, and Forschungsinttitut für biologischen Landbau
  • Finamore, A., Roselli, M., Britti, S., Monastra, G., AMbra, R., & Mengheri, E. (2008) (In Press). Intestinal and peripheral immune response to MON810 maize ingestion in weaning and old mice. Journal of Agriculture and Food Chemistry
  • Kilic, A. and M. T. Akay (2008). A three generation study with genetically modified Bt corn in rats: Biochemical and histopathological investigation. Food Chem. Toxicol. 46(3): 1164-1170
  • Manuela Malatesta, Federica Boraldi, Giulia Annovi, Beatrice Baldelli, Serafina Battistelli, Marco Biggiogera, Daniela Quaglino. (2008) A long-term study on female mice fed on a genetically modified soybean: effects on liver ageing. Histochem Cell Biol. 2008 Jul 22; : 18648843 (P,S,G,E,B,D)
  • M Malatesta, F Perdoni, G Santin, S Battistelli, S Muller, M Biggiogera (2008). Hepatoma tissue culture (HTC) cells as a model for investigating the effects of low concentrations of herbicide on cell structure and function. Toxicol In Vitro. 2008 Sep 18; : 18835430 (P,S,G,E,B,D)
  • Trabalza-Marinucci M, Brandi G, Rondini C, Avellini L, Giammarini C, Costarelli S, Acuti G, Orlandi C, Filippini G, Chiaradia E, Malatesta M, Crotti S, Antonini C, Amagliani G, Manuali E, Mastrogiacomo AR, Moscati L, Haouet MN, Gaiti A, Magnani M (2008). A three year longitudinal study on the eVects of a diet containing genetically modiWed Bt176 maize on the health status and performance on sheep. Livestock Sci 113:178–190

GALVENIE IZMANTOTIE AVOTI:

  • The American Academy of Environmental Medicine, (2009). The AAEM's position paper on Genetically Modified foods. www.aaemonline.org
  • Augusto Freire prezentācija „An Overview of Supplies and Costs Around the World” konferencē “2nd International non-GMO soy summit” (7-9, Okt, 2008, Brisele). http://www.nongmosoysummit.com/speaker/augusto-freire
  • CERT ID LTDA. (Brazil). „Cert ID Certified ‘Non-GMO’sm Soy Meal and Other Soy Products: Volumes Available from South America”. Juy 14, 2008
  • Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering (CRIIGEN) (France) „Preliminary report by CRIIGEN on the First public investigation of the crude data in MON 863 toxicity test on rats”; CRIIGEN answers to European Food Safety Authority critique.(July, 2007). http://www.criigen.org/content/view/186/99/;
  • Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering (CRIIGEN). CRIIGEN answers        to     European        Food       Safety       Authority     critique.     (July,     2007). http://www.criigen.org/content/view/186/99/
  • Dr. J.Vanags, Dr.agr.I.Turka, Dr.I.Geipele, Mg.G.Motte (RTU). (2007) „Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā”
  • ETC Group. "Who Owns Nature?" http://www.etcgroup.org/en/materials /publications.html?pub_id=707
  • Fernandez-Cornejo & Caswell, (2006). The First Decade of Genetically Engineered Crops in the United States,”        U.S.      Dept.        of        Agriculture,       Economic         Research      Service. http://www.ers.usda.gov/publications/EIB11/
  • Friends of the Earth International (FoEI). (2009). Who benefits from gm crops? feeding the biotech giants, not the world’s poor. www.foei.org
  • Friends of the Earth International (FoEI). (2008). Who benefits from gm crops? the rise in pesticide use. www.foei.org
  • Graham Brookes & Peter Barfoot, PG Economics Ltd.(UK), (2009). GM crops: global socio-economic and environmental impacts 1996-2007.
  • GMO Compass. http://www.gmo-compass.org
  • ĢMO-brīvo reģionu saraksts http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/list.html
  • ĢM kultivēšanas aizliegumu noteikušo valstu saraksts http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-
  • regions/bans.html
  • International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development (IAASTD): The World Agriculture Report 2008: Results and Recommendations (2008). www.agassessment.org
  • Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified Organisms (GMOs), http://www.i-sis.org.uk/list.php
  • Starpinstitūciju darba grupas „Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā pārtika un ģenētiski modificētā dzīvnieku barība” sanāksmes Protokols Nr.1. 2009.gada 16.aprīlis. Rīga.
  • The American Academy of Environmental Medicine, (2009). The AAEM's position paper on Genetically Modified foods. http://aaemonline.org/gmopost.html
  • The International Service for the Acquisition of AgriBiotech Applications (ISAAA). www.isaaa.org
  • The Organic and non-GMO report. Vol. 9, No. 1 December/January 2009. http://www.non-
  • gmoreport.com/free_issue.php
  • The Soil Association, (2008). Latest Research on GM Crop Yields. www.soilassociation.org
  • Union of Concerned Scientists (USC), (2009). Failure to Yield. Evaluating the Performance of Genetically Engineered Crops. http://www.ucsusa.org/food_and_agriculture/science_and_impacts/science/failure-to-yield.html
  • V.Krastiņa, Dr. agr., J.Nudiens, Dr. agr., “Ekstrudēto rapša raušu izmantošana broilercāļu ēdināšanā”. LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas ZI „Sigra”, http://www.saimnieks.lv/Agronomija/Rapsi/1842
  • Zinātnisko pētījumu saraksts: http://www.gmfreecymru.org/pivotal_papers_introduction.htm


1
ETC Group. Who Owns Nature?
2
Friends of the Earth International (FoEI), (2009). Who benefits from GM crop.
3
FoEI (2009).
4
FoEI (2009).
5
FoEI (2009).
6
FoEI (2009).
7
FoEI (2009).
8
FoEI (2009).
9
FoEI (2009). Oriģinālie avoti: Valor Economico, 24 April 2007; IDEC, 27 April 2007
10
Dr. J.Vanags, Dr.agr.I.Turka, Dr.I.Geipele, Mg.G.Motte (RTU), (2007). Ģenētiski modificēto kultūraugu
audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā.
11
Fernandez-Cornejo & Caswell, (2006). The First Decade of Genetically Engineered Crops in the United States,”
U.S. Dept. of Agriculture, Economic Research Service.
12
The International Service for the Acquisition of AgriBiotech Applications, 2008
13
FoEI, (2009).
14
FoEI, (2009).
15
PG Economics Ltd.(UK), (2009). GM crops: global socio-economic and environmental impacts 1996-2007.
16
International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development (IAASTD): The World
Agriculture Report 2008: Results and Recommendations (April, 2008). Synthesis Report summary.
18
Union of Concerned Scientists (USC), (2009). Failure to Yield. Evaluating the Performance of Genetically
Engineered Crops.
19
The Soil Association, (2008). Latest Research on GM Crop Yields.
20
FoEI, (2009).
21
FoEI, (2009).
22
FoEI, (2009).
23
FoEI, (2009).
24
The Organic & Non-GMO Report (March, 2009) http://www.non-
gmoreport.com/articles/mar09/farmers_planting_non-gmo_soybeans.php
25
http://www.europabio.org/documents/2008%20Cultivation%20chart.pdf
26
http://www.gmo-compass.org/eng/agri_biotechnology/gmo_planting/191.gm_maize_110000_hectares_
under_cultivation.html
27
ĢMO-brīvo reģionu saraksts. http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/list.html
28
Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering (CRIIGEN) (France)
„Preliminary report by CRIIGEN on the First public investigation of the crude data in MON 863 toxicity test on
rats”; CRIIGEN answers to European Food Safety Authority critique.(July, 2007).
29
Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering (CRIIGEN) answers to European
Food Safety Authority critique. (July, 2007).
30
The Organic and non-GMO report. Vol. 9, No. 1 December/January 2009.
31
Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified Organisms (GMOs)
32
The American Academy of Environmental Medicine, (2009). The AAEM's position paper on Genetically
Modified foods.
33
The Irish Doctors' Environmental Association (IDEA). Irish Medical Times, 12 June 2009. http://www.imt.ie
34
http://www.indianexpress.com/news/doctors-caution-against-genetically-modified-food/420408/
35
FAO’s State of Food Insecurity SOFI (2008)
36
FOEI, (2009); Goldman Sachs, 2008
37
FoEI, (2009).
38
Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified Organisms (GMOs)).
http://www.i-sis.org.uk/list.php
39
FoEI, (2009).
40
FoEI, (2009).
41
FoEI, (2009).
42
FoEI, (2008).
43
GMO Compass. http://www.gmo-
compass.org/eng/grocery_shopping/crops/19.genetically_modified_soybean.html
44
CERT ID LTDA. (Brazil), (2008). „Cert ID Certified ‘Non-GMO’sm Soy Meal and Other Soy Products:
Volumes Available from South America”.
45
Preses relīze. Parana štata ziņu aģentūra. (18.12.2008). Lauksaimniecības un piegādes valsts sekretārs Valter
Bianchini..
46
Starpinstitūciju darba grupas „Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā pārtika un ģenētiski
modificētā dzīvnieku barība” sanāksmes Protokols Nr.1. 2009.gada 16.aprīlis. Rīga.
47
Augusto Freire prezentācija „An Overview of Supplies and Costs Around the World” konferencē “2nd
International non-GMO soy summit” (7-9, Okt, 2008, Brisele).
48
V.Krastiņa, Dr. agr., J.Nudiens, Dr. agr. (LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas ZI „Sigra”). Ekstrudēto
rapša raušu izmantošana broilercāļu ēdināšanā.

 

Komentāri 

 
#1 GuestInant 2017-03-02 15:51 guest test post
bbcode
html
http://googlee.te/ simple
Citēt
 
 
#2 Clifford 2017-04-25 08:19 Tremendous issues here. I am very happy to see your article.

Thanks a lot and I am looking ahead to touch you.
Will you please drop me a e-mail?

Look into my site: эта страница (elamed.info: http://elamed.info/)
Citēt
 
 
#3 Gabriel 2017-07-06 18:05 Hello guys! Who wants to meet me? I have profile at HotBabesCams.com, we
can chat, you can watch me live for free, my nickname is Anemonalove: https://3.bp.blogspot.com/-u5pGYuGNsSo/WVixiO8RBUI/AAAAAAAAAFA/JWa2LHHFI2AkHParQa3fwwHhVijolmq8QCLcBGAs/s1600/hottest%2Bwebcam%2Bgirl%2B-%2BAnemonalove.jpg , here is my
pic:

https://3.bp.blogspot.com/-u5pGYuGNsSo/WVixiO8RBUI/AAAAAAAAAFA/JWa2LHHFI2AkHParQa3fwwHhVijolmq8QCLcBGAs/s1600/hottest%2Bwebcam%2Bgirl%2B-%2BAnemonalove.jpg
Citēt
 
 
#4 Suzette 2017-08-16 18:36 I see you don't monetize your blog, don't waste your traffic, you can earn additional bucks every month because you've
got hi quality content. If you want to know what is the best adsense alternative, type in google: adsense alternative
Mertiso's tips

Feel free to surf to my page … 86Cathleen: https://iamBradley.blogspot.com
Citēt
 
 
#5 Nelson 2017-11-15 15:50 I have checked your website and i've found some duplicate content, that's why you
don't rank high in google's search results, but there is a tool that can help you
to create 100% unique content, search for:
Boorfe's tips unlimited content

Also visit my weblog … VernSmall: https://Ellen21.jimdo.com
Citēt
 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt