Mājas | Uzturs
Šobrīd tiešsaitē ir 41 viesi 
Bērzu sulas - dabīgs produkts! Drukāt E-pasts:
Uzturs - Veselībai

 

  • Svarīgi dzert tūlīt pēc tecināšanas

Bērzu un kļavu sulas vērtību novērtējuši jau mūsu senči. Ne velti, jo jau izsenis tās nodēvētas par nozīmīgu organisma attīrītāju no dažādiem sārņiem. Visvērtīgākās sulas ir uzreiz pēc iztecināšanas, jo tikai pirmajās pāris stundās tās satur bioloģiski aktīvu jeb dzīvo ūdeni. Šāds tas vieglāk iesaistās vielmaiņas procesos un darbojas daudz efektīvāk nekā parasts ūdens.

Bērza sula ir mazāk koncentrēta nekā kļavu sula, tāpēc arī mazāk salda. Bērzu sula satur vien 0,5 līdz 2 procentus cukura. Vēl šo sulu - gan kļavu, gan bērzu - sastāvā ir kālijs un virkne citu  mikroelementu, arī vitamīnu. Tomēr to daudzums ir visai neliels, kas efektu var dot tikai izdzerot lielus daudzumus sulu.

 
Vai bioloģiskā lauksaimniecība spēj apkarot badu? Drukāt E-pasts:
Uzturs - Eko pārtika

Parasti tiek uzskatīts, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir mazāk efektīva par konvencionālo. Vairāki daudzās valstīs veiktie pētījumi liecina, ka attīstības valstīs bioloģiskās lauksaimniecības produktivitāte ir salīdzināma vai pat augstāka par tradicionālās lauksaimniecības metodēm. Sevišķi Āfrikā. Tā, analizējot 293 saimniecību datus (Badgley, 2007), tika pierādīts, ka attīstītajās valstīs bioloģiski audzēto kultūru ražība sastāda ir 92% no konvencionāli audzētām (šeit runa ir galvenokārt par graudiem, jo dārzeņos ražas starpība ir lielāka), savukārt attīstības valstīs tā ir par 80% augstāka, nekā tradicionāli strādājot.

 
Uzmanību - pārtika!? Drukāt E-pasts:
Uzturs - Pārtikas piedevas
Jautājums: kādēļ mēs sevi tā nemīlam? kādēļ, nopērkot jaunu auto, mēs viņu kopjam, lejam labāko degvielu, ar pareizo oktānskaitli, nevis kādu "kreiso" brūvējumu? Bet sevī stumjam visu, ko kāds nosaucis par pārtiku? Vai tādēļ, ka auto māksā kaudzi naudas, savukārt ķermenis dabūts "par brīvu"? Bet slimot taču ir dārgi!!
Zini, ko ēd! Esi izglītots - ietaupi naudu ārstiem un kosmetologiem! Wink
 
Ūdens Drukāt E-pasts:
Uzturs - Veselībai

Ūdens

Ūdens, kuru dzeram, ar kuru gatavojam maltīti, kurā peldamies vai mazgājam veļu un traukus, var saturēt arsēnu, svinu, varu un citus smagos metālus. Tas var saturēt arī mēslojuma, azbesta, cianīda, herbicīdu un pesticīdu paliekas, kuras izskalotas gruntsūdeņos no augsnes vai ir iekļuvušas caur santehnikas cauruļu šuvēm. Vairāki simti tūkstoši apakšzemes uzglabāšanas tvertņu ASV tiek uzskatītas par krāsas, šķīdinātāji, toksisku ķīmisko vielu un naftas produktu nopludinātājiem. Kanalizācijas virsmas nolietojas un lietus ūdens, no ar eļļu nolietiem vai sāli nobārstītiem lielceļiem, ir papildus avots ūdens piesārņojumam. Bioloģiskie patogēni ir vēl viens piesārņojuma avots: ūdens var saturēt vīrusus, baktērijas un parazītus.

Varam būt pateicīgi, ka mūsu apsēstība ar hlorēšanu ir novērsusi holeru un vēdertīfu. Lai gan mums nav aktuāla trešo pasaules valstu problēma, pilsētas visā ASV atzīst, ka pašvaldību ūdens piegāde nav tik tīra un droša, kā agrāk uzskatīja. Dabas resursu aizsardzības Padome ziņo par aptuveni 900000 slimībām, un 100 nāves gadījumu gadā, kuru cēlonis ir piesārņots ūdens, kamēr Slimību kontroles Centrs ziņo 900 nāves gadījumi no ūdens izraisītām slimībām katru gadu. Labāk pārdotais veselības autors Ann Louise Gittleman “Kā saglabāt jaunību un veselību toksiskajā pasaulē” (How To Stay Young and Healthy in a Toxic World) grāmatā publicē ziņas no “USA Today” un “New York Times” 1995 gada. Tur rakstīts, ka viena no piecām pašvaldību ūdens krātuvēm piesārņota ar ekskrementiem, starojumu vai parazītiem.

 
Zemkopības Ministrijas paziņojums sakarā ar ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Latvijā Drukāt E-pasts:
Uzturs - ĢMO

Šads teksts lasāms ZM mājaslapā (ŠEIT):

"„Internetā izplatītā informācija un uzsāktā ažiotāža, ka Zemkopības ministrija (ZM) it kā cenšas panākt, lai Latvijā sāktu audzēt ģenētiski modificētus (ĢM) kultūraugus, nav patiesa,” informē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

„Zemkopības ministrija neatbalsta ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Latvijas teritorijā, un Eiropas Komisijas (EK) darba grupās balsos pret to, ja šāds jautājums tiks izskatīts. Savukārt EK darba grupās par ĢM pārtikas un ĢM dzīvnieku barības izplatīšanu tirgū ZM balsojumos atturas,” norāda ministrs.

Zemkopības ministrija izmanto visas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu paredzētās dalībvalsts tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ES atļautu no ĢM organismiem iegūtu produktu apritei. Tā, piemēram, no 2009. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka regulējumu ĢM kultūraugu audzēšanai Latvijā.

„Šie noteikumi dažos masu medijos tiek interpretēti kā atļauja ĢM kultūraugu audzēšanai Latvijā, taču šī interpretācija nav pareiza, jo noteikumi nevis atļauj vai aizliedz ĢM kultūraugu audzēšanu, bet nosaka prasības, kas jāizpilda, pirms uzsākt šo audzēšanu, kā arī paredz uzraudzības un kontroles kārtību,” uzsver zemkopības ministrs un norāda: „Ja šādi noteikumi netiktu pieņemti, Latvijā būtu iespējams patvaļīgi, bez uzraudzības un kontroles audzēt ĢM kultūraugus.”

Eiropas Savienībā šobrīd ir atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzu. Atļauja tās audzēšanai izdota 1998. gadā, kad Latvija vēl nebija ES dalībvalsts. Pašlaik Latvijā tās audzēšana nav aktuāla, jo kukurūzas ģenētiskās modifikācijas rezultātā ir iegūta tās izturība pret kaitēkli, kas Latvijā nav sastopams.

Ne ĢM rapša, ne ĢM cukurbiešu vai ĢM kartupeļu audzēšana ES teritorijā nav atļauta."

 


 Ko tad nozīmē šis teksts, ja ne nepārprotamu atļauju audzēt ĢMO, izpildot noteiktas prasības?
"...interpretācija nav pareiza, jo noteikumi nevis atļauj vai aizliedz ĢM kultūraugu audzēšanu, bet nosaka prasības, kas jāizpilda, pirms uzsākt šo audzēšanu, kā arī paredz uzraudzības un kontroles kārtību..."

 

 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 Nākamā > Beigas >>

Lapa 5 no 7