Mājas | Uzturs
Šobrīd tiešsaitē ir 39 viesi 
Zinātnieki noskaidrojuši mehānismus, pēc kādiem darbojas pārtikas garšas pastiprinātāji Drukāt E-pasts:
Uzturs - Pārtikas piedevas

Amerikāņu zinātnieki atklājuši principus, pēc kādiem darbojas pārtikas piedevas, kuru dēļ  bērni tā mīl, piemēram, čipsus. Secināts, ka “piektās garšas” jeb umami pastiprinātāji paildzina brīdi, kura laikā atbilstošo receptoru molekulārie “žokļi” paliek sakļauti. Atklājums var novest pie salduma vai smaržu pastiprinātāju radīšanas, jo daudzi no šīs sajūtas uztverošajiem receptoriem ir apveltīti ar līdzīgu struktūru.

Ja jums pie rokas ir kartupeļu čipsu paciņa - īpaši tādu, kurus bērni uzskata par “pašiem garšīgākajiem”, tad uz paciņas katrā ziņā rakstīts, ka produkta sastāvā ietilpst pārtikas piedeva  E631. Bet ja sastāvā ir E631, tad varat nešaubīties, ka sarakstā atradīsies arī E621. Zinošāki cilvēki  pavēstīs, ka šādi tiek apzīmēts inozināts (E631) un nātrija glutamāts (E621), tomēr diez vai varēs izskaidrot, kāpēc inozināts piedevu sarakstā vienmēr atrodams tikai pārī ar glutamātu.

Cēlonis patiesībā ir vienkāršs - no E631 bez E621 nav nekādas jēgas. Inozināts nav apveltīts ar  garšu un pie tam vēl ir relatīvi dārgs. Savukārt kopā ar glutamātu inozināts dara brīnumus: pievienojot tikai nedaudz E631, un E621 čipsos var likt 10 un pat 15 reizēs mazāk par parasto devu. Ar tādu pašu efektu ir apveltīti arī citi savienojumi – nātrija, kālija un kalcija guanilāti, kuriem visiem tāpat ir savi Eiropas kodi - E627, E628 un E629. Visas šīs vielas tiek dēvētas par garšas pastiprinātājiem, un pastiprina tās tikai un vienīgi E621 jeb nātrija glutamāta garšu.

 
Padomi pircējam - ģenētiski modificēta pārtika Drukāt E-pasts:
Uzturs - ĢMO

 

Ģenētiski modificēta pārtikaPadomi ģenētiski modificētas pārtikas pircējam

Anitra Tooma

Tagad ikvienā pārtikas lielveikalā, ja zina, kur un ko meklēt, var atrast produktus, uz kuriem ir informācija, ka tie satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas. Tomēr, pirms ķeraties pie sistemātiskas meklēšanas, varu dalīties pieredzē, ka «Rimi» atradu tikai vienu augu eļļu, savukārt lielveikala «Maxima» ĢM eļļu klāsts bija daudz bagātīgāks, bet visplašākā izvēle ir «Supernetto» veikalos. Tomēr esmu vīlusies – cerēju, ka būs daudz vairāk atradumu, jo zinu, ka ĢM sastāvdaļas varētu saturēt arī margarīns, desas un citi produkti ar sojas piedevām, kukurūzas brokastu pārslas, tomātu pastas izstrādājumi, konservēti dārzeņi utt. Taču, ja ticam informācijai uz iepakojuma, mūsu valstī ir jāpieliek īpašas pūles, lai apēstu kaut ko ģenētiski modificētu. Pašlaik Latvijā ir atļauts izplatīt ES atzītu pārtiku, kas iegūta no septiņām ģenētiski modificētām rapša šķirnēm, deviņām kukurūzas šķirnēm, divām kokvilnas šķirnēm un vienas sojas šķirnes, bet veikalos šos produktus atrast nav viegli.

 
PVD aicina nepirkt SIA «Latvijā audzēto dārzeņu loģistika» izplatītos burkānus Drukāt E-pasts:
Uzturs - Pārtikas piedevas

Pārtikas un veterinārais dienests aicina patērētājus šobrīd veikalos neizvēlēties SIA «Latvijā audzēto dārzeņu loģistika» izplatītos Latvijas izcelsmes burkānus, kas mazgāti un iepakoti SIA «Ķeizarsils», jo tajos atrasta neatļauta pesticīdu atliekviela procimidons, informē PVD.

Saite uz avotu

 
Ģenētiskā bumba Drukāt E-pasts:
Uzturs - ĢMO

Tautas forums.lv:

"FILMA: “Ģenētiskā bumba” (krievu val., 2007.g.)
Dokumentāla filma. Intervijas ar zinātniekiem, kuri atklāj pētījumu rezultātus, kas dažādu iemeslu dēļ pasaulē netiek publicēti. Filma ir gara, bet ļoti vērtīga. Varat skatīties pa daļām. Piem., filmas pēdējā daļā bijušais Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklāj šokējošu faktu, ka Pasaules Tirdzniecības organizācija uzstāj, lai valsts atteiktos no tiesībām informēt savus iedzīvotājus par produktiem, kuru sastāvā ir gēnu inženierijas rezultātā iegūti pārtikas produkti (ĢMO)."

Noskatīties filmu

 

 
Nepiesārņots vīns Drukāt E-pasts:
Uzturs - Pagatavo pats

Dienvidu zemēs, lai izaudzētu vīnogas, tās pat vairāk kā 10 reizes sezonā miglo ar dažādiem augu aizsardzības preparātiem, kuru atliekas nonāk sulā un vīnā. Pēc rūgšanas vīnam pievieno arī konservantus, jo nelielā alkohola satura dēļ tie citādi nav uzglabājami. Vīni gan skaitās pārbaudīti un kaitīgas vielas nesaturoši , taču baudot šos vīnus mēs tomēr nelielos daudzumos uzņemam dažādas ķimikālijas. Kā alternatīva šiem, piesārņotajiem, vīniem varētu būt dažādi no Latvijas augļiem un ogām gatavoti mājas vīni. Tie parasti tiek gatavoti no piemājas dārzos augušiem augļiem un ogām un tajos augu aizsardzības līdzekļus parasti nelieto vispār. Vīnu gatavošana ir arī labs veids, kā izmantot piemājas dārzu ražas pārpalikumus. Ar pārpalikumiem gan nav jāsaprot zemas kvalitātes un bojāti augļi, jo no tādiem kvalitatīvu vīnu iegūt nevar.  Salīdzinot  ar vīnogu vīniem, no aromātiskajiem Latvijas augļiem un ogām iegūtais vīns  manuprāt, ir daudzveidīgāks, smaržīgāks, ar plašāku garšu buķeti. Vīna darīšana ir ļoti interesants un radošs process un ievērojot dažas pamatprasības var iegūt tīru, ar ķimikālijām nepiesārņotu un arī ļoti garšīgu mājas vīnu.

 

 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 Nākamā > Beigas >>

Lapa 6 no 7